Valsts budžets

Finanšu palīdzībaNozīmīga vieta valsts ekonomiskās politikas realizēšanā ir valsts budžetam, tā ienākuma daļas veidošanas procesam un izlietošanas virzieniem. Prasmīgi veidojot un izmantojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paātrināt ekonomisko izaugsmi gan nepieciešamības gadījumā mīkstināt negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Valsts budžetu veidošana ir aizsākusies 19.gs., kad pieauga izdevumu apjomi valsts un sabiedrības vajadzībām. Kļuva aktuāla valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu kontrole. Pats vārds „budžets” ir cēlies no senfranču vārda, kas apzīmēja mazu ādas somiņu. Latvijā arī ir izveidojusies savdabīga tradīcija. Finanšu ministrs iesniedz nākamā gada budžeta projektu Saeimā speciālā ādas portfelī.

Valsts budžeta darbības periods tiek apstiprināts ar likumu. Parasti budžeta gads sakrīt ar kalendāro, bet pastāv arī izņēmumi: ASV budžeta gads sākas 1.oktobrī, Zviedrijā 1.jūlijā, Lielbritānijā un Kanādā – 1.aprīlī.

Valsts budžets ir naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika periodam, parasti saimnieciskajam gadam. Budžets ir svarīga finanšu vadības sastāvdaļa valdības noteikto mērķu un uzdevumu izpildei.

Budžeta sistēmas struktūra ir saistīta ar valsts formu, un tās iedalījums ir analoģisks administratīvi teritoriālajam dalījumam. Unitārās valstīs ir tikai centrālie un vietējie budžeti kā Francijā un Lielbritānijā. Latvija arī pēc savas būtības ir unitāra valsts, un atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam Latvijā ir divpakāpju budžets, kas pēc pakļautības principa tiek iedalīta – valsts un pašvaldību budžetos.

Valsts budžets ietver sevī ieņēmumu un izdevumu daļas. Ieņēmumus veido visi valsts un pašvaldības institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši likumiem. 2012.gadā lielāko ieņēmumu daļu veidoja iekasētie nodokļi, un tie sastādīja apmēram 75%. Budžeta izdevumi ietver visus maksājumus, izņemot parādu pamatsummas atmaksu. Lai varētu salīdzināt izdevumu apjomu pa jomām un to dinamiku pa saimnieciskajiem gadiem, lieto valsts izdevumu klasifikāciju atbilstoši valsts funkcijām.

Budžets ir sabalansēts, ja paredzētie izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem. Ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, veidojas budžeta finansiālais deficīts. Ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, budžetam ir finansiālais pārpalikums.

Katra valsts izvēlas, kādu ekonomisko politiku tā īstenos un kāds budžets tādā gadījumā ir nepieciešams. Ekonomiskā politika var būt attīstību veicinoša, konservatīva – kas nodrošinās esošās situācijas nostiprināšanu. Ja valsts izvēlas ekonomikas attīstību veicinošu politiku, tad budžeta deficītu var attaisnot, ja šos līdzekļus izlieto tādiem ekonomikas projektiem, kas stimulē tautsaimniecības attīstību.

Valsts parāds ir budžeta deficītu uzkrāta summa. Tas var būt gan iekšējais, gan ārējais – atkarībā no tā, kam valsts ir parādā. Valsts iekšējais parāds nozīmē, ka valsts iedzīvotāji ir parādā viens otram. Kā rāda daudzu valstu pieredze, ar tādu parādu var sadzīvot diezgan ilgi. Sarežģītāk ir ar valsts ārējo parādu, jo tas obligāti ir jāatmaksā, atdodot daļu no sava iekšzemes kopprodukta, turklāt šādai ekonomiskai problēmai var būt arī politiskas sekas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *