Tag Archives: budžets

Ģimenes budžeta plānošana

Ģimenes budžets ir ļoti svarīga un no mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Neskatoties uz mūsu finansiālo stāvokli, budžets tiek veidots un plānots, lai sadalītu pieejamo un vajadzīgo. Ja mūsu līdzekļi ir mazāki, tad budžeta nozīme ir vēl lielāka, jo pie tā ir jāstrādā daudz rūpīgāk. Naudas līdzekļi ir ierobežoti, bet vajadzības nekad nav ierobežotas un budžetā tiek paredzēts kuras no tām tiks apmierinātas.

Budžets tiek plānot, jo mums pieejami līdzekļi ir ierobežoti, bet vajadzības ir neierobežotas. Tātad, ja mēs neplānotu savus izdevumu,  mēs varētu nonāktu situācijā, ka kaut kas no primāri nepieciešamā nav apmaksāts, bet līdzekļi ir izlietoti. Šādi varam radīt pietiekoši smagas un paliekošas sekas. Ja nesamaksājam rēķinus un maksājumus varam pasliktināt savu dzīves kvalitāti un komfortu.

Lai plānot budžetu atbildīgi un pareizi ir jāspēj izšķirt nepieciešamības no vajadzībām. Sadalīt izdevumus pēc prioritātes, jo ne viss ir nepieciešams tagad un uzreiz. Ģimenē ir jāņem vērā visu ģimenes locekļu vajadzības un jāspēj atšķirt tas, kas ir nepieciešams un kas nav tik prioritārs. Ģimenes budžetā ir daudz kustīgu detaļu ar kurām ir jārēķinās. Pretējā gadījumā var rasties konflikti ģimenes locekļu starpā.

Lai veiksmīgi plānotu ģimenes budžetu, ir nepieciešams izveidot zināmus noteikumus. Lai veiksmīgi to veidotu, jums vajadzētu ievērot šos noteikumus:

  • Kas ir atbildīgs par ģimenes maksājumu veikšanu.
  • Kas ir atbildīgs par ģimenes budžeta turēšanu.
  • Cik liela daļa no viesiem ienākumiem paliek katram ģimenes loceklim.

Vislabākais veids kā plānot ģimenes budžetu ir noteikt vienu cilvēku kurš ir atbildīgs par visu ģimenes budžetu. Visus lēmumus nedrīkst pieņemt viens cilvēks, bet ir jābūt tam, kurš ir ģimenes “finanšu ministrs”. Lai nerastos papildus konflikti ir jābūt kopīgai vīzijai par budžeta lietojumu. Šis cilvēks ir atbildīgs par maksājumu veikšanu, par kopīgo pirkumu veikšanu un citiem izdevumiem, kas attiecas uz ģimeni kopumā.

Budžeta plānošana – Mūsu budžets

ProcentiMūsu budžets, vai tas ir kāda individuālais vai ģimenes, nav tik apjomīgs kā valsts budžets. Mums arī nav tik daudz un tādu vajadzību. Bet tas tikai nozīmē ka apstākļi ir citādi, tas nenozīmē ka šādu budžetu ir vieglāk izveidot. Mums nākas saskarties ar citām vajadzībām un katram no mums ir citas prioritātes. Budžeta veidošanā izmantojam citas metodes un vadāmies pēc °citiem uzskatiem. Bet rezultāts ir budžets, lai kā mēs uzskatītu pretējo.

Lai izveidotu sabalansētu budžetu ir jāpanāk, ka ienākumi sedz visas prioritārās un maksimāli daudzas no sekundārajām vajadzībām. Visu segt neizdosies nekad. Vajadzību skaits ir nebeidzams un apmierinot vienu, bieži, rodas jau nākamā. Ja spējat izlemt no kā varat atteikties kopējā labuma vārdā, jums ir iespējams izveidot stabilu un sabalansētu budžetu.

Ir ļoti svarīgi saprast kur ir jūsu prioritātes. Kas ir tas, bez kā iztikt nevar. Bieži vien šādi jūtamies par ļoti daudzām vajadzībām, bet tās tādas nav. Iespējams, mums ļoti, ļoti gribas iegādāties jaunu automašīnu. Doties un pirkt tikai tāpēc ka tā gribās varat tikai tad, ja jums ir pieejami pietiekoši brīvie līdzekļi vai aizņematies kredītu. Pretējā gadījumā ir jāizvērtē šīs vajadzības aktualitāte. Ja jūsu auto ir pietiekoši labs, tad varat sākt veidot iekrājumus nevis izlietot visus līdzekļus kas jums ir pieejami.

Ir jāņem vērā gan vajadzības gan vēlmes. Nedrīkstam aizmirst par savām vēlmēm. Tikai ar vajadzību apmierināšanu, mūsu dzīves būs ļoti neinteresantas un sagādās maz prieka. Ir jānovelk līnijas un jāatrod zelta vidus ceļš starp prātīgiem tēriņiem un izšķērdību.

Budžeta plānošana var tikai palīdzēt. Tam nav jākļūst par pienākumu vai darbu, bet šis ir uzdevums kurš jāveic, lai novērstu citas problēmas. Ir dažādi veidi kā to darīt un mēs atrodam, meklējot vai nejauši, sev piemērotākos un ērtākos.

Budžeta plānošana

Budžets ir visu mūsu ienākumu kopums. Budžetam ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvēs. Pie budžeta ir jāstrādā un tas ir jāplāno, pretējā gadījumā mūsu finansēs valda haoss. Finanšu jomā ir jābūt stabilitātei, jo šī joma ietekmē tik daudzas citas jomas mūsu dzīvēs. Budžets nosaka ļoti lielu daļu mūsu dzīves un lietu ko darām. Atkarībā no savām iespējām, mēs plānojam budžetu tā, lai apmierinātu maksimālu daudzumu savu vajadzību.

Cilvēki varētu teikt, ka budžets nav īpaši aktuāls tieši viņiem, jo ar šo terminu saprot valstiska līmeņa ietekmi. Taisnība, budžets ir arī valstij. Tieši tā pat kā uzņēmumiem, ģimenēm un mums katram individuāli. Budžets ir katra naudas makā, neskatoties uz tā izmēriem. Ja neprotam to plānot un uzturēt, tad makā rodas tukšums. Šādā gadījumā, problēmas nav ilgi jāmeklē, tās atradīs mūs pašas.

Valsts budžets ir ļoti apjomīgs, vismaz salīdzinājumā ar mūsu budžetiem. Šeit ir ļoti liels līdzekļu daudzums un vēl lielāks skaits vajadzību kuras ir nepieciešams vismaz daļēji, bet apmierināt. Valsts līmenī ir nepieciešams sadalīt esošos līdzekļus pa prioritātēm. Vispirms tiek segtas galvenās, neizbēgamās izmaksas un tālāk sākas līdzekļu sadale pa pārējām vajadzībām. Šis process mums visiem ir gana pazīstams, jo dzirdam to ik gadu skatoties ziņas. No malas skatoties mēs varam redzēt dažādas izvēles, kuras ir izdarītas, bet mēs būtu rīkojušies citādi. Daļēji tas ir pamatoti, daļēji, ļoti subjektīvi. Mēs varam spriest, jo paši plānojam un pieņemam budžetus.

Valsts budžets

Finanšu palīdzībaNozīmīga vieta valsts ekonomiskās politikas realizēšanā ir valsts budžetam, tā ienākuma daļas veidošanas procesam un izlietošanas virzieniem. Prasmīgi veidojot un izmantojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paātrināt ekonomisko izaugsmi gan nepieciešamības gadījumā mīkstināt negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Valsts budžetu veidošana ir aizsākusies 19.gs., kad pieauga izdevumu apjomi valsts un sabiedrības vajadzībām. Kļuva aktuāla valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu kontrole. Pats vārds „budžets” ir cēlies no senfranču vārda, kas apzīmēja mazu ādas somiņu. Latvijā arī ir izveidojusies savdabīga tradīcija. Finanšu ministrs iesniedz nākamā gada budžeta projektu Saeimā speciālā ādas portfelī.

Valsts budžeta darbības periods tiek apstiprināts ar likumu. Parasti budžeta gads sakrīt ar kalendāro, bet pastāv arī izņēmumi: ASV budžeta gads sākas 1.oktobrī, Zviedrijā 1.jūlijā, Lielbritānijā un Kanādā – 1.aprīlī.

Valsts budžets ir naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika periodam, parasti saimnieciskajam gadam. Budžets ir svarīga finanšu vadības sastāvdaļa valdības noteikto mērķu un uzdevumu izpildei.

Budžeta sistēmas struktūra ir saistīta ar valsts formu, un tās iedalījums ir analoģisks administratīvi teritoriālajam dalījumam. Unitārās valstīs ir tikai centrālie un vietējie budžeti kā Francijā un Lielbritānijā. Latvija arī pēc savas būtības ir unitāra valsts, un atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam Latvijā ir divpakāpju budžets, kas pēc pakļautības principa tiek iedalīta – valsts un pašvaldību budžetos.

Valsts budžets ietver sevī ieņēmumu un izdevumu daļas. Ieņēmumus veido visi valsts un pašvaldības institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši likumiem. 2012.gadā lielāko ieņēmumu daļu veidoja iekasētie nodokļi, un tie sastādīja apmēram 75%. Budžeta izdevumi ietver visus maksājumus, izņemot parādu pamatsummas atmaksu. Lai varētu salīdzināt izdevumu apjomu pa jomām un to dinamiku pa saimnieciskajiem gadiem, lieto valsts izdevumu klasifikāciju atbilstoši valsts funkcijām.

Budžets ir sabalansēts, ja paredzētie izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem. Ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, veidojas budžeta finansiālais deficīts. Ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, budžetam ir finansiālais pārpalikums.

Katra valsts izvēlas, kādu ekonomisko politiku tā īstenos un kāds budžets tādā gadījumā ir nepieciešams. Ekonomiskā politika var būt attīstību veicinoša, konservatīva – kas nodrošinās esošās situācijas nostiprināšanu. Ja valsts izvēlas ekonomikas attīstību veicinošu politiku, tad budžeta deficītu var attaisnot, ja šos līdzekļus izlieto tādiem ekonomikas projektiem, kas stimulē tautsaimniecības attīstību.

Valsts parāds ir budžeta deficītu uzkrāta summa. Tas var būt gan iekšējais, gan ārējais – atkarībā no tā, kam valsts ir parādā. Valsts iekšējais parāds nozīmē, ka valsts iedzīvotāji ir parādā viens otram. Kā rāda daudzu valstu pieredze, ar tādu parādu var sadzīvot diezgan ilgi. Sarežģītāk ir ar valsts ārējo parādu, jo tas obligāti ir jāatmaksā, atdodot daļu no sava iekšzemes kopprodukta, turklāt šādai ekonomiskai problēmai var būt arī politiskas sekas.

Par ģimenes budžetu

Vienam cilvēkam ir jābūt galvenajam. Tā var būt sieva vai vīrs, vai kāds cits ģimenes loceklis, bet kādam tas ir jādara. Ja nav viena atbildīgā cilvēka, tad var rasties situācijas kad kādi maksājumi nav veikti, jo visi domā ka kāds cits to izdarīs. Vai kādam ir radušies papildus izdevumi un nepietiek naudas, lai apmaksātu šos rēķinus. Vienam cilvēkam ir jākontrolē ģimenes naudas maks. Ja visiem ir iespēja paņemt naudu, bez nekādas kontroles, tad rodas haoss, jo katram ir savas vēlmes un savas prioritātes. Ģimene ir kā neliela valsts. Ir noteikti maksājumi, katram savas vajadzības, strīdi par naudas lietošanu, ierobežoti līdzekļi.

Plānojot ģimenes budžetu ir jāņem vērā, ka visi kas veido pienesumu šim budžetam ir pelnījuši kādu daļu savu vēlmju apmierināšanai. Ir jāizlemj vai un kāda daļa no ienākumiem paliek ikdienas izdevumiem katram no ģimenes locekļiem. Lai neradītu konfliktus un nepatīkamu atmosfēru ir jācenšas apmierināt arī individuālās vēlmes. Arī tie, kas neveido pienesumu, piemēram bērni, ir pelnījuši kādu brīvību un ietekmi uz lēmumiem. Izlemjot kādus maksājumus veikt vai neveikt, mēs nelūdzam bērnu viedokli, bet viņi ir jāņem vērā plānojot budžetu.

Ģimenes budžetu saplāno tas būt ļoti sarežģīti. Ir daudzi faktori kas ir jāņem vērā pieņemot lēmumus. Viņš cilvēks ir atbildīgs par šo budžetu, bet tā nedrīkst būt diktatūra. Viens atbildīgais ir nepieciešams, lai visi maksājumi būtu apmaksāti un budžets tiktu kontrolēts. Ir pieejams liels informācijas daudzuma par budžeta plānošanu. Ja jums tas nav īpaši labi izdevies, tad meklējiet jaunus veidus kā to darīt labāk.