Makroekonomikas subjekti

Makroekonomikas subjekti ir mājsaimniecības, uzņēmumi, valsts, ārvalstis. Analizējot makroekonomikas līmenī, var raksturot situāciju ekonomikā un valstī, veikt salīdzinošo analīzi un saistību ar citu valstu ekonomiskām, novērtēt iekšējo un ārējo faktoru ietekmi uz ekonomikas attīstību. Izdalāma virkne makroekonomikas pamatproblēmu: ekonomiskā attīstība un izaugsme, nodarbinātība un bezdarbs, cenu līmeņa stabilitāte un inflācija, kopējā pieprasījuma un piedāvājuma noteicošie faktori, iekšējā un ārējā makroekonomiskā līdzsvara nodrošināšana, fiskālā un monetārā politika. Starp pamatjēdzieniem minami IKP, naudas piedāvājums un pieprasījums, procentu likme, eksports un imports, maksājumu bilance, valsts budžets un budžeta saldo, valdības parāds, mājsaimniecību patēriņš un uzkrājumi, nodokļi un nodokļu likmes. Makroekonomikas nozīme ir izpratnes radīšana par dažādām ekonomiskām parādībām, ekonomisko problēmu risināšana, vispusīgas domāšanas izraisīšana par dažādām ikdienišķām norisēm ekonomikas aspektā.

Makroekonomikas pētījumu objekts

Ja mikroekonomikas pētījumu objekts ir atsevišķu indivīdu, mājsaimniecību un uzņēmumu darbība, atsevišķu rādītāju, tādu kā preču cena, saražotais daudzums, peļņa veidošanās un izmaiņas dažādu faktoru ietekmē, atsevišķu tirgu darbība, tad makroekonomika pēta ekonomikas norises kopumā, saistību starp dažādiem apkopotajiem rādītājiem (kopējā izlaide, nodarbinātība, bezdarbs, inflācija), dažādu tirgu savstarpējo mijiedarbību. Dažādu makroekonomisko rādītāju savstarpējo iedarbību shematiski atspoguļo ar loģisko ķēdīšu palīdzību. Piemēram, izmaiņas patēriņa izdevumu līmenī ietekmē kopējo pieprasījumu, izlaides līmeni, nodarbinātību, bezdarbu. Jo iedzīvotāju izdevumi kaut kādu iemeslu dēļ kļūst zemāki, jo kopējais preču un pakalpojumu pieprasījumus krītas, tiek mazāk ražots, nodarbinātība samazinās, paaugstinās bezdarbs.

Makroekonomisko plūsma

Makroekonomisko plūsmu modelis parāda, kā mijiedarbojas makroekonomiskie subjekti četros tirgos – resursu tirgū, preču un pakalpojumu tirgū, naudas un kapitāla tirgū, ārējā tirgū. Mājsaimniecības piegādā resursus (darbu) resursu tirgum, gūstot no tā ienākumus (darba algu). Tāpat mājsaimniecības, sev radot izdevumus, pērk preces un pakalpojumus no preču un pakalpojumu tirgus. Preces un pakalpojumi rodas uzņēmumu ražošanas procesā, pretī saņemot firmu ienākumus. No resursu tirgus uzņēmumi saņem iedzīvotāju darbu, tādējādi rodas ražošanas izmaksas. Uz ārvalstīm vērstā preču un pakalpojumu tirgus darbība veido eksportu, bet no ārvalstīm importētie produkti un pakalpojumi nonāk vietējā preču un pakalpojumu tirgū, kur tos atkal izmanto mājsaimniecības.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *