Monthly Archives: August 2016

Budžeta plānošana

Budžets ir visu mūsu ienākumu kopums. Budžetam ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvēs. Pie budžeta ir jāstrādā un tas ir jāplāno, pretējā gadījumā mūsu finansēs valda haoss. Finanšu jomā ir jābūt stabilitātei, jo šī joma ietekmē tik daudzas citas jomas mūsu dzīvēs. Budžets nosaka ļoti lielu daļu mūsu dzīves un lietu ko darām. Atkarībā no savām iespējām, mēs plānojam budžetu tā, lai apmierinātu maksimālu daudzumu savu vajadzību.

Cilvēki varētu teikt, ka budžets nav īpaši aktuāls tieši viņiem, jo ar šo terminu saprot valstiska līmeņa ietekmi. Taisnība, budžets ir arī valstij. Tieši tā pat kā uzņēmumiem, ģimenēm un mums katram individuāli. Budžets ir katra naudas makā, neskatoties uz tā izmēriem. Ja neprotam to plānot un uzturēt, tad makā rodas tukšums. Šādā gadījumā, problēmas nav ilgi jāmeklē, tās atradīs mūs pašas.

Valsts budžets ir ļoti apjomīgs, vismaz salīdzinājumā ar mūsu budžetiem. Šeit ir ļoti liels līdzekļu daudzums un vēl lielāks skaits vajadzību kuras ir nepieciešams vismaz daļēji, bet apmierināt. Valsts līmenī ir nepieciešams sadalīt esošos līdzekļus pa prioritātēm. Vispirms tiek segtas galvenās, neizbēgamās izmaksas un tālāk sākas līdzekļu sadale pa pārējām vajadzībām. Šis process mums visiem ir gana pazīstams, jo dzirdam to ik gadu skatoties ziņas. No malas skatoties mēs varam redzēt dažādas izvēles, kuras ir izdarītas, bet mēs būtu rīkojušies citādi. Daļēji tas ir pamatoti, daļēji, ļoti subjektīvi. Mēs varam spriest, jo paši plānojam un pieņemam budžetus.

Valsts budžets

Finanšu palīdzībaNozīmīga vieta valsts ekonomiskās politikas realizēšanā ir valsts budžetam, tā ienākuma daļas veidošanas procesam un izlietošanas virzieniem. Prasmīgi veidojot un izmantojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paātrināt ekonomisko izaugsmi gan nepieciešamības gadījumā mīkstināt negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Valsts budžetu veidošana ir aizsākusies 19.gs., kad pieauga izdevumu apjomi valsts un sabiedrības vajadzībām. Kļuva aktuāla valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu kontrole. Pats vārds „budžets” ir cēlies no senfranču vārda, kas apzīmēja mazu ādas somiņu. Latvijā arī ir izveidojusies savdabīga tradīcija. Finanšu ministrs iesniedz nākamā gada budžeta projektu Saeimā speciālā ādas portfelī.

Valsts budžeta darbības periods tiek apstiprināts ar likumu. Parasti budžeta gads sakrīt ar kalendāro, bet pastāv arī izņēmumi: ASV budžeta gads sākas 1.oktobrī, Zviedrijā 1.jūlijā, Lielbritānijā un Kanādā – 1.aprīlī.

Valsts budžets ir naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika periodam, parasti saimnieciskajam gadam. Budžets ir svarīga finanšu vadības sastāvdaļa valdības noteikto mērķu un uzdevumu izpildei.

Budžeta sistēmas struktūra ir saistīta ar valsts formu, un tās iedalījums ir analoģisks administratīvi teritoriālajam dalījumam. Unitārās valstīs ir tikai centrālie un vietējie budžeti kā Francijā un Lielbritānijā. Latvija arī pēc savas būtības ir unitāra valsts, un atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam Latvijā ir divpakāpju budžets, kas pēc pakļautības principa tiek iedalīta – valsts un pašvaldību budžetos.

Valsts budžets ietver sevī ieņēmumu un izdevumu daļas. Ieņēmumus veido visi valsts un pašvaldības institūciju saņemtie līdzekļi atbilstoši likumiem. 2012.gadā lielāko ieņēmumu daļu veidoja iekasētie nodokļi, un tie sastādīja apmēram 75%. Budžeta izdevumi ietver visus maksājumus, izņemot parādu pamatsummas atmaksu. Lai varētu salīdzināt izdevumu apjomu pa jomām un to dinamiku pa saimnieciskajiem gadiem, lieto valsts izdevumu klasifikāciju atbilstoši valsts funkcijām.

Budžets ir sabalansēts, ja paredzētie izdevumi ir vienādi ar ieņēmumiem. Ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, veidojas budžeta finansiālais deficīts. Ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, budžetam ir finansiālais pārpalikums.

Katra valsts izvēlas, kādu ekonomisko politiku tā īstenos un kāds budžets tādā gadījumā ir nepieciešams. Ekonomiskā politika var būt attīstību veicinoša, konservatīva – kas nodrošinās esošās situācijas nostiprināšanu. Ja valsts izvēlas ekonomikas attīstību veicinošu politiku, tad budžeta deficītu var attaisnot, ja šos līdzekļus izlieto tādiem ekonomikas projektiem, kas stimulē tautsaimniecības attīstību.

Valsts parāds ir budžeta deficītu uzkrāta summa. Tas var būt gan iekšējais, gan ārējais – atkarībā no tā, kam valsts ir parādā. Valsts iekšējais parāds nozīmē, ka valsts iedzīvotāji ir parādā viens otram. Kā rāda daudzu valstu pieredze, ar tādu parādu var sadzīvot diezgan ilgi. Sarežģītāk ir ar valsts ārējo parādu, jo tas obligāti ir jāatmaksā, atdodot daļu no sava iekšzemes kopprodukta, turklāt šādai ekonomiskai problēmai var būt arī politiskas sekas.

Kredīts mazās summās: kāpēc ne?

Finanšu palīdzībaKatram no mums var gadīties reizes, kad pirms algas saņemšanas jāaizņemas. Lieki būtu tagad analizēt cēloņus šim faktam. Varbūt vienkārši dzīves ritmā naudai netiek piešķirta liela vērība, jo – ir nozīmīgākas problēmas par dažu eiro trūkumu pirms algas dienas. Turklāt aizņemties šodien ir ļoti viegli.

Tātad tiem, kuri nogurdinājuši savus biedrus ar aizdevumu prasīšanu un kuru rīcībā nav apsviedīgu draugu ar radošām uzņēmēja spējām, lai iesaistītu cilvēku pelnošā biznesā un līdz ar to papildu peļņā, ir radīti ātrie kredīti. Mazās summās šie aizņēmumi nerada lieku satraukumu. Distances kredītu kompānijas (un kredītiestādes vispār) ir parūpējušās par ārkārtīgi labu līdzekli, pret nepatīkamajām lūdzēja sajūtām, gluži vienkārši piedāvājot izpirkt parādu ar pievienoto procentu likmju palīdzību.

Atceros laiku, kad meklētie pieci lati bija jārod no rīta, pirms došanās uz darbu – un tie bija mājinieki, kuriem nācās izturēt ilglaicīgu mēneša pēdējo dienu „naudas teroru”. Arī kolēģi darbā dabūja trūkties. Taču bez līdzekļiem palikt, pateicoties vairākiem labvēlīgiem apstākļiem, nekad nav nācies. Vēlāk, kad modē un nepieciešamības radīti nāca bankas konti, atvieglojošs risinājums bija overdrafta piedāvājums. Parādu var gaumīgi atdot no algas, turklāt bez liekām diskusijām. Banka paņem savu tiesu, procentus ieskaitot, un, kas pats labākais – vairs nav jāprasa nauda ģimenes locekļiem. Ironiski, bet patiesi: Tu paņem svešu naudu, par kuras izmantošanu pats arī samaksā.

Mazliet nepatīkamais aspekts kredītu no interneta ņemšanai ir, ka to saņemšana uz brīdi aizņēmējam rada mānīgu iespaidu par naudas situācijas uzlabošanos. Var iekulties nepatikšanās. Taču – ko darīt, pirmās reizes ir pieredzes uzkrāšanai. Kad kredīts jāsāk atmaksāt, bet atmaksājamā ikmēneša summa ir lielāka par atlikumu, kas būtu jātērē tikai pašu nepieciešamāko vajadzību pirkumiem, Tu sāksi domāt pareizi. Tomēr, lai nenonāktu šādās situācijās, laikus jāpārliecinās, ka ātrais jeb distances kredīts tiek ņemts tikai nelielos apmēros un atbilstoši ienākumu apjomam.

Reaģējot uz piedāvājumu, arī valsts līmenī tikušas izstrādātas normas, kas palīdz gan patērētājam, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vietnē atrodams plašs skaidrojums par ātrajiem kredītiem. Ir radīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, aizsargājot klientu intereses – likuma normas attiecas gan uz kredītu izsniegšanu naktīs, gan maksimālo pieļaujamo kredīta pieaugumu kredīta atmaksas laikā, gan uz atteikšanās tiesībām un citiem līdz šim problemātiskiem gadījumiem distances kredītu jomā.

Viss iepriekš minētais ir apzināta norāde uz ātro kredītu tirgus labo praksi Latvijā. Nelielās summās, atbilstošos apmēros un termiņos, nepārspīlējot to biežumu, distances kredītu ņemšana ir normāls solis cilvēkam, kuram ir regulāri ienākumi un spēja atmaksāt kredītu.

Galvenie nosacījumi, lai kredīts nekļūtu par slogu, ir

  1. kredīta nelielais apjoms,
  2. atmaksas summa mēnesī nepārsniedz 30-40% no ikmēneša ienākumiem,
  3. ātrais kredīts risina tikai īslaicīgas finansiālas problēmas,
  4. distances jeb ātrais kredīts nav līdzeklis cita kredīta segšanai.

Kredīti internetā

Ir jābūt bankas kontam, kā arī labai reputācijai. Laba reputācija gan bankas, gan nebanku kreditētāju uztverē ir iepriekšējo kredītu nomaksa, laicīga saistību izpilde. Ienākumiem jābūt atbilstošiem aizņēmuma lielumam. Parasti distances jeb ātro kredītu izsniedzēji sākotnēji nepieprasa izziņas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). Ja kreditors interesējas par ienākumu sīkāku izklāstu, to sauc par klienta maksātspējas pārbaudi. Atbilstoši līguma noteikumiem kreditors var pieprasīt vai iesniegt informāciju dažādās ar kredītinformācijas datubāzēm saistītās iestādēs, piemēram, jau minētajā VID vai VSAA, Iedzīvotāju reģistrā, Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, kredītu piedziņas firmās, zvērinātu tiesu izpildītāju birojos.

Pabeidzot reģistrāciju, jaunam klientam daudzās ātro kredītu firmās tiek piedāvāts pirmais kredīts bez komisijas maksas un procentu likmēm. Taču nevajadzētu aizmirst, ka lielāka summa, ko aizņemas tikai uz vienu mēnesi, ir grūtāk atmaksājama kā aizņēmums, kas nelielos apjomos jāatmaksā vairāku mēnešu garumā. Bezprocentu kredīts parasti tiek piedāvāts laikaposmam līdz 30 dienām. Kredīta pieteikums var tikt izskatīts piecpadsmit minūšu laikā katru darbdienu. Ja aizdevējs strādā arī brīvdienās – arī sestdienās un svētdienās. Vienīgais šķērslis ir naudas saņemšana nakts stundās. Ja mēs vēlētos iegūt papildu līdzekļus no 23 līdz 7, kreditors to atteiktu, jo Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir iestrādāta norma, kas liedz izsniegt kredītus naktī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs strādā pie tā, lai patērētāji (tie esam mēs) varētu justies droši, iepērkoties interneta vidē. Vietnē PTAC.gov.lv atrodami labi padomi par ātro kredītu noformēšanu, lietošanu un atdošanu. Tā kā kredīts internetā ir salīdzinoši ātri iegūstams, daudzi cilvēki to saņem bez liekas domāšanas. Tas savukārt var tikt iztērēts nevajadzīgos pirkumos, ja aizdevums nav ņemts speciāli kādai aktuālai vēlmei. Šādā gadījuma patērētājs var izmantot 14 dienu kredīta atteikuma tiesības.

Kredīts internetā ir ātri noformējams un parasti neprasa ierasto banku formalitāšu kārtošanu. Tāpēc ir lieku reizi jācenšas atcerēties, ka piedāvājums ir daudzveidīgs, bet vajadzības pēc kredīta – tikai mūsu. Svarīgi domāt līdzi, aizņemoties tieši tik, cik vajadzīgs, nevis tik, cik piedāvā vilinošs aizņēmuma darījums.

Par ģimenes budžetu

Vienam cilvēkam ir jābūt galvenajam. Tā var būt sieva vai vīrs, vai kāds cits ģimenes loceklis, bet kādam tas ir jādara. Ja nav viena atbildīgā cilvēka, tad var rasties situācijas kad kādi maksājumi nav veikti, jo visi domā ka kāds cits to izdarīs. Vai kādam ir radušies papildus izdevumi un nepietiek naudas, lai apmaksātu šos rēķinus. Vienam cilvēkam ir jākontrolē ģimenes naudas maks. Ja visiem ir iespēja paņemt naudu, bez nekādas kontroles, tad rodas haoss, jo katram ir savas vēlmes un savas prioritātes. Ģimene ir kā neliela valsts. Ir noteikti maksājumi, katram savas vajadzības, strīdi par naudas lietošanu, ierobežoti līdzekļi.

Plānojot ģimenes budžetu ir jāņem vērā, ka visi kas veido pienesumu šim budžetam ir pelnījuši kādu daļu savu vēlmju apmierināšanai. Ir jāizlemj vai un kāda daļa no ienākumiem paliek ikdienas izdevumiem katram no ģimenes locekļiem. Lai neradītu konfliktus un nepatīkamu atmosfēru ir jācenšas apmierināt arī individuālās vēlmes. Arī tie, kas neveido pienesumu, piemēram bērni, ir pelnījuši kādu brīvību un ietekmi uz lēmumiem. Izlemjot kādus maksājumus veikt vai neveikt, mēs nelūdzam bērnu viedokli, bet viņi ir jāņem vērā plānojot budžetu.

Ģimenes budžetu saplāno tas būt ļoti sarežģīti. Ir daudzi faktori kas ir jāņem vērā pieņemot lēmumus. Viņš cilvēks ir atbildīgs par šo budžetu, bet tā nedrīkst būt diktatūra. Viens atbildīgais ir nepieciešams, lai visi maksājumi būtu apmaksāti un budžets tiktu kontrolēts. Ir pieejams liels informācijas daudzuma par budžeta plānošanu. Ja jums tas nav īpaši labi izdevies, tad meklējiet jaunus veidus kā to darīt labāk.